Emocionālās inteliģences dimensijas ir sekojošas: 1. Sociālās prasmes 2. Izpratne 3. Pašregulācijas un gatavība pārmaiņām 4. Motivācija 5. Empātija Bieži vien apraksti par emocionālo inteliģenci pārklājas ar skaidrojumiem par sociālo inteliģenci. Emocionālāsinteliģences termins hipotētiski aptver konceptuāli saistītus psiholoģiskos procesus apvienojumā ar afektīvās informācijas apstrādi. Šie procesi ietver:
Trīs procesu – koučinga, konsultēšanas, mentoringa – pielietošana palīdz attīstīt darbiniekus ar augstu darba atdevi. Šīs trīs tehnikas pastāv jau ilgu laiku, jau kopš vadības zinātnes rašanās. Tomēr, svarīgāko vadītāja uzdevumu formulēšana šajos terminos, palīdz konkretizēt, padziļināt un tajā pašā laikā – paplašināt vadītāju ikdienas darba saturu. Daudzi, varu apgalvot – visi – vadītāji zina [...]
Radiet apstākļus! 1. Izraisiet satraukumu par esošo stāvokli. Palīdziet citiem saskatīt vajadzību pēc pārmaiņām un tūlītējas rīcības. 2. Izveidojiet pārmaiņu vadības komandu. Radiet spēcīgu komandu pārmaiņu vadībai. Izvēlieties tādus cilvēkus, kas jau iemantojuši pārējo uzticību, kam piemīt vadītāja prasmes, gan autoritāte, kā arī prasme komunicēt, analītisks prāts un misijas apziņa. Formulējiet mērķi! 3. Izstrādājiet pārmaiņu [...]
Ja mācēsiet iedvesmot, “pacelt” citus cilvēkus, motivēt un attīstīt, šie cilvēki gribēs strādāt kopā ar jums, lai palīdzētu sasniegt jūsu mērķus. Jūsu spēja dabūt savā pusē šo cilvēku zināšanas,enerģiju un resursus, palīdzēs paveikt daudz vairāk nekā pārējiem īsākā laika periodā. Ir trīs cilvēku tipi, kuri jums ir jāattīsta. Pirmkārt, tie ir jūsus tuvākie cilvēki: ģimene [...]
Also filed in adaptācija, Darba efektivitāte, koučings, Laika vadīšana, psiholoģija
|
Tagged efektivitāte, emocionālā inteliģence, motivācija, nemateriālā motivācija, personība, produktivitāte, socializācijas prasmes
|
Darbinieki pamet savtīgos darba devējus Pēdējo astoņu mēnešu laikā Austrālijā ievērojami palielinājies to darbinieku un uzņēmumu vadītāju skaits, kuri aktīvi sākuši meklēt jaunas darbavietas, jo tiem šķiet, ka viņu nesto upuri globālās finanšu krīzes laikā darba devējs nav pamanījis, ziņo perthnow.com. Leadership Management Australasia (LMA) veiktā pētījuma dati liecina, ka jaunu darbu meklētāju skaits ievērojami [...]
Katrs darbinieks uz darbu nāk ar savu portfelīti, kurā ir divi nodalījumi: profesionālās īpašības, pieredze (cietās kompetences) un viņa personība un attieksme (mīkstās kompetences). Lai cik nepatīkams un korporatīvs dažiem vai daudziem šis termins izklausītos, produktivitāte kļūst par galveno darbinieka vērtīguma kritēriju. Cik efektīvi cilvēks strādā un cik, ko darba laikā viņš spēj izdarīt. Jo [...]
Also filed in Darba efektivitāte, darba tirgus izmaiņas, Laika vadīšana, psiholoģija
|
Tagged bezdarbs, efektivitāte, emocionālā inteliģence, jauns darbs, motivācija, nemateriālā motivācija, personība, produktivitāte, socializācijas prasmes
|
Saturday, February 13, 2010
Kāpēc vidējam normālajam darbiniekam uz darbu jābrauc no rīta? Viena no atbildēm varētu būt, ka mūsu priekšniekiem ir vieglāk kontrolēt, kad mēs sākam un beidzam darbu nevis, ko esam izdarījuši. Nav runa par tām nodarbošanās sfērām, kuras ir atkarīgas no stingriem grafika rāmjiem. Ir darba stundas (fixed hours), kuras būs un kuras darba devējam būs [...]
Tuesday, January 12, 2010
Motivācija ir ļoti populārs vārds, kuru lieto gandrīz visi gandrīz vienmēr. Man personīgi ļoti nepatīk, kad vārdu „motivēt” lieto „argumentēt” vietā. Piemēram, „man ir jāmotivē, kāpēc es tā darīju” OMG! Nu nē taču – šajā gadījumā „motivēt” vietā jālieto „paskaidrot”, „argumentēt”. Lūdzu! Tikai ne motivēt! Pietiks ar lirisko atkāpi. Vēlos dalīties daļā informācijas, kas man [...]
Saturday, October 3, 2009
Vienmēr esmu aizstāvējusi viedokli par to, ka apmācības sistēma jāizstrādā atbilstoši un saistoši konkrētās darba vietas vajadzībām. Kā arī esmu pārliecināta, ka apmācības kompāniju piesaisatīšana “no malas”, nopērkot kursus vai apmācības programmas, nesaistot tos ar konkrētas organizācijas vajadzībām, standartiem, specifiku, ir
Tā vien šķiet, ka visas gudrās teorijas un prakses tagad jāiepauzē, jo personāla motivācijai un attīstībai paredzētais finansējums, uzņēmumu finanšu kapacitāte kopumā - strauji samazinājusies un turpina samazināties, kā rezultātā samazinās atalgojumi, bonusu apjomi, arī personāla kvantitāte. Bet kas notiek ar personāla kvalitāti? Valda uzskats, ka personāla psiholoģiskā apmierinātība ar darbu ir izstumta no priekšplāna, [...]