Skip to content

Iemācīšanās = adaptēšanās



Neskatoties uz darba saturu – cik tas potenciāli varētu būt vienkāršs vai sarežģīts – darba vidē (protams, ne tikai) notiek ļoti aktīvs mācīšanās process. Ja Jums šķiet, ka iemācās tikai instrukcijas, procedūras, darba procesu kā tādu, tad man jāliek vilties. Jebkurš darbinieks jebkurā amatā mācās arī apkārtējo vidi, cilvēkus, ar kuriem sazinās  – pat neapzinātos faktorus, kas ietekmē viņu atrodoties kādā konkrētā vidē.

Mēs varam darbinieku adaptēt darba procesam – iepazīstinot ar uzņēmuma kultūru, darba saturu un tamlīdzīgām lietām, taču paralēli notiek ļoti aktīvs psiholoģiskās adaptācijas process, kurš bieži vien ir neapzināts. Darbinieks apzināti vai neapzināti ļoti ātri apgūst uzvedības modeļus, darbības stilu, kas, iespējams, ne tik ļoti atstāj iespaidu uz viņa padarīto darbu, kā vairāk uz cilvēkiem, ar kuriem nākas saskarties darba vietā.

Iemācīšanās ir viens no kognitīvajiem mehānismiem, kas regulē adaptīvo uzvedību.

Iemācīšanās ir dažāda:

  • Pierašana
  • Sensitizācija
  • Iegaumēšana (imprītings)
  • Asociatīvā mācīšanās
  • Latentā mācīšanās
  • Atdarināšana (imitācija)
  • Insaits

Pierašana ir reakcijas pavājināšanās stimulu atkārtošanās dēļ. Pierašana nav saistīta ar jaunas reakcijas rašanos, bet gan ar jau esošās izzušanu. Cilvēka dzīvi var aprakstīt kā pakāpenisku desensibilizāciju pret dažādām bailēm.

Sensitizācija ir pierašanai pretējs process. Stimulu atkārtošana noved pie organisma aktivizācijas. Cilvēks attīstības procesā var sensitizēties pret kaunu, agresiju, vainas apziņu, bailēm u.c., kas samazina arī šo afektu toleranci.

Imprītings kā  instinkts ir vajadzība pēc piesaistes objekta, bet, atrodot šo objektu un strauji vai pakāpeniski piesaistoties tam, indivīds iemācās(iegūst pieredzi), kāds ir šis nozīmīgais objekts. Tas notiek arī, indivīdam pastāvīgi sekojot piesaistes objektam, esot kopā ar to.

Asociatīvās mācīšanās pamatā ir I. Pavlova aprakstītā nosacījuma refleksa veidošanās, kad kairinātājs ir vai nu pirms beznosacījuma reakcijas, vai tās laikā. Noteiktā pieredzē apgūtais paliek atmiņā tikai, sakrītot atkārtotām pastiprinātām reakcijām.

Latentā mācīšanās notiek apkārtnes izpētes procesā, kad dzīvnieks vai cilvēks uzkrāj ziņas par to CNS kognitīvajās kartēs.

Atdarināšanas jeb imitācijas instinktu rezultātā tiek apgūtas jaunas iemaņas. Psihoanalīzē šāda tipa iemācīšanās veidu cilvēkiem sauc par identifikāciju par idealizētās piesaistes personas uzvedības un domāšanas stilu.

Insaits ir pati augstākā iemācīšanās forma, kas pēc dažu zinātnieku domām, sastopama arī augstākajiem dzīvniekiem, kad tie kādu jaunu uzdevumu veic ļoti ātri. Insaiti par savas rīcības motīviem, nevis ārējo pasauli, veido cilvēku refleksijas spēju.[1]

 

 

 

[1]Utināns A. „Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas”. Nacionālais apgāds 2005.

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*