Skip to content

Mediācija



Mediācija kā problēmu risināšanas metode tiek pielietota jau kopš ļoti seniem laikiem. Vecākie mediācijas gadījumi ir fiksēti fenniķiešu tirgos. Prakse tikusi attīstīta arī antīkajā Grieķijā un Senās Romas civilizācijā. Dažās kultūrās mediators bija svēta personība, kas tika cienīta. Mediatora lomu bieži pildīja cilts vecākie. Šī mierīgā konfliktu risināšanas metode tika izmantota arī konfūcismu un budismu praktizējošās sabiedrībās.[1]

Bieži pieminētā statistika liecina, ka 80% no mediācijām beidzas ar abu pušu nonākšanu pie risinājuma vai vienošanās. Un 90% izpilda abās mediācijā iesaistītās puses, jo abas ir investējušas sevi risinājuma iznākumā.

ASV ļoti bieži mediācija tiek minēta kā šķīrējtiesas alternatīva. Un viens no argumentiem, par labu mediācijai – tā ir lētāka. Šajā valstī ir ļoti izplatīti tiesu darbi, tāpēc ir saprotama šādas priekšrocības uzsvēršana. Tomēr, neskatoties uz to, pieprasījums pēc mediācijas kā pakalpojuma ASV varētu būt arī lielāks. Strīdā iesaistītās puses labprātāk dod priekšroku zināmai, neefektīvai sistēmai – tiesām, nekā – mazāk pazīstamai, efektīvākai sistēmai – kā mediācija vai šķīrējtiesas. [2]

Mūsdienās, Ķīnas Tautas Republikā strīdu risināšanas procesā uzsvars ir uz konfliktējošo pušu samierināšanu, pašnoteikšanos un mediāciju.

Japānā mediācijas vēsture ir ļoti sena. Mūsdienās tā ir japāņu biznesa daļa.

Āfrikā mediācija tika pielietota, lai atrisinātu visdažādākos strīdus. Agrāk jebkura strīdā iesaistītā puse varēja ierosināt kaimiņu sapulci. Cienījams cilts vīrs uzņēmās mediatora lomu, lai kopīgi atrisinātu konfliktu. Šīs metodes veiksme slēpjas tajā, ka daudzās āfrikāņu kopienās bija paplašināta radniecība.

Islāma kultūrā ir ļoti stipras mediācijas un konsultēšanas tradīcijas. Vēsturiski mediācijas mērķis bija saglabāt sociālo harmoniju.

Mūsdienās mediācijas popularitātes pieaugums īpaši vērojams arābu valstīs, kurās tiek izdoti un papildināti dažādi likumi, kuros tagad tiek iekļauta mediācijas un šķīrējtiesas kā alternatīvas strīdu risināšanas iespējas.[3]

Mediācijas lietotāji – juristi, klienti, organizācijas un uzņēmumi – redz mediāciju kā pieņemamu rīku, kura daudzās iespējas ne tikai palīdz atrisināt konfliktu, bet arī apmierina vēlmi pēc taisnīguma. Mediācijas veiksme slēpjas dažādos aspektos. Pirmkārt, parādījusies paaudze, kura ir labi izglītota un informēta, tā atsakās pieļaut, ka nepiekāpīga autoritāte, kuru nevar ietekmēt (tiesa) pieņem lēmumu viņu vietā. Otrkārt, tendence, kas apstiprina emociju un psiholģisko vajadzību nozīmību visās cilvēka darbībās un mijiedarbībā ar citiem.  Treškārt, likumu attīstība un prāvu vadīšana. Tiesāšanās kļuvušas garākas, sarežģītākas un dārgākas un tiesu klienti meklē citas alternatīvas, lai apmierinātu savas vajadzības pēc taisnīguma.[4]

Rietumu kristīgajā kultūrā mediatoru lomu spēlēja garīdznieki. Viņi bija starpnieki starp likumpārkāpējiem un augstdzimušajiem. Viduslaikos kristiešu garīdznieki piedalījās, lai mediētu strīdus starp ģimenēm un diplomātiem.[5]

Mediācija ir nesaskaņu risināšanas process, kurā neatkarīgs mediators palīdz pusēm vienoties par abpusēji apmieronošu izlīgumu.

Piedalīšanās mediācijā ir labprātīga. Mediators nesniedz risinājumu un nespiež puses izlīgt. Mediatora loma ir palīdzēt pusēm, noskaidrojot šķēršļus, kas traucē izlīgt un šos šķēršļus pārvarēt.

Mediācijas sesija ir privāta un konfidenciāla, netiek veikti pieraksti.[6]

Lai arī mediācija parasti tiek vērtēta ļoti pozitīva un tai ir vairāk priekšrocību nekā trūkumu, dažkārt domas dalās. Lai arī mediācija palīdz iesaistītajām pusēm uzņemties atbildību par pašu problēmu un tās atrisinājumu, noliedzēji uzsver, ka mediācija prasa pārāk daudz laika un var beigties bez atrisinājuma. Vai arī – iznākums var nebūt taisnīgs, ja pusēm ir atšķirīgs priekšstats par taisnīgumu un mediators nevar aizstāvēt vājāko strīdā iesaistīto pusi.

Daudz kritizēta tiek vērtēošā mediācija par tās neobjektivitāti, mediācijas procesā tiekot doti norādījumi un pamācības. Transformatīvā mediācija tiek kritizēta par paŗāk lielu ideālismu, nepietiekamu fokusētību un nepiemērotību uzņēmējdarbības un tiesu videi.[7]

Mediācijas īsā tiesiskā vēsture Latvijā ir sekojoša. 2008.gada 30.aprīlī notiek Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā Tieslietu ministrija iepazīstina sociālos ar koncepciju „Mediācijas ieviešana Latvijā” projektu.[8] 2012.gada 6.novembrī notika Ministru kabineta sēde, kurā tika uzdots Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu “Mediācijas likums” iesniegt Saeimā vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. [9] Saeimā 26.novembrī tika iesniegts un nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts „Mediācijas likums”. Šajā normatīvajā aktā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.[10] Likums joprojām nav pieņemts.

Mediācijas likuma likumprojektā 17.pantā ir noteiktas prasības mediatoriem: par sertificētu mediatoru var būt fiziska persona, kura: sasniegusi 25 gadu vecumu, saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī, noklausījusies mediatora apmācības kursu, ieguvusi mediatora sertifikātu. Par sertificētu mediatoru nevar būt persona, kura: neatbilst iepriekšminētajām prasībām, notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata, ir aizdomās turētā vai apsūdzētā krimināllietā, saskaņā ar tiesas spriedumu nevar nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu.[11]

Mediācijas attīstība Latvijā vēl ir tikai savos pirmssākumos. Par to liecina kaut vai tas, ka 2009.gadā jūlijā publikācijā mediācija tiek minēts kā „jauns konfliktu risināšanas veids”[12] un likums par mediāciju vēl nav pieņemts. DB publikācijā 2011.gadā tiek minēts, ka mediācija kļūst populārāka un tiek jau uzskatīts kā glābiņš tiesām dēļ lielajiem civillietu uzkrājumiem tiesās.[13]

Mediāciju var izmantot ne tikai kā tiesas alternatīvu, bet arī kā alternatīvu psihologa konsultācijai, protams, atkarībā no sasniedzamā mērķa. Sekojošajā pozitīvajā piemērā, kad konflikts tiek apmierināts abām pusēm pozitīvā veidā kārtējo reizi apstiprina, ka mediācija ne tikai ietaupa naudu un sniedz „uzvara – uzvara” rezultātu, bet arī tiek apmierināta vajadzība pēc atbalsta,  sapratnes un taisnīguma

B un H bija jauns pāris, kuru attiecības izjuka. Viņiem ir mazs puika, kura labā viņi vēlējās darīt visu, ko vien var izdarīt. Pēc šķiršanās pāris nevarēja vienoties par bērna aprūpes noteikumiem un nonāca mediācijā ar mērķi diskutēt par bērna audzināšanu. Viņi saprata, ka joprojām viens otru respektē kā vecāku un nonāca pie risinājuma ar mediatora palīdzību. No viņu vārdiem – B: „Pirms mediācijas man un H bija ļoti grūti vienoties. Tas, ko es iedomājos kā pareizu, nebija pareizi priekš H un tas pats bija attiecībā uz manām domām par H uzskatiem. Mediācija palīdzēja atrisināt gandrīz visas mūsu nesaskaņas, kuru dēļ nevarējām noslēgt vienošanos par dēla aprūpi.”

H: ”Mediācijas laikā bija brīži, kad es domāju, ka visi ir pret mani. Bet tā nebija. Es sapratu, ka tie bija brīži, kad es nespēju saskatīt, kā lietas izskatās no B puses. Mēs uzsākām mediāciju esot pretējās domās pilnīgi par visu, tagad mēs esam vienisprātis 99% tajā, ko darīt ar mūsu dēlu.”

H: “B un es atnācām uz mediāciju, jo mēs izšķīrāmies un nevarējām vienoties par to, kā mums vajadzētu audzināt savu dēlu. Mums bija vairākas saspringtas mediācijas sesijas un beidzot mēs sākām redzēt lietas no otra cilvēka perspektīvas. Mediācijā mēs spējām atrisināt bērna aprūpes jautājumus un tagad esam spējīgi sarunāties bez strīdiem un kliegšanas”.[14]

Spilgtākais pēdējā laika neveiksmīgas mediācijas piemērs ir „Apple pret Samsung” lieta, kurā Apple apsūdz Samsung par tehnoloģiju kopēšanu. Abām kompānijām uz spēles likti miljardi un abām pusēm bija iespēja gan vinnēt, gan zaudēt tiesas prāvā, tāpēc ir saprotama vēlme mēģināt atrast kopsaucēju un vienoties par konflikta atrisināšanu.

Abu kompāniju vadītāji piekrita tikties mediācijā šī gada 19.februārī, lai mēģinātu vienoties pirms martā paredzētās tiesvedības uzsākšanas. Diemžēl mediācija nenesa pozitīvu rezultātu un abas puses tikās tiesā  martā.[15]


[1] Mediation, Resurss apskatīts 2014.04.02. – pieejas veids: tīmeklis http://en.wikipedia.org/wiki/Mediation#History

[2] Pon komanda, Why Aren’t Mediation and Arbitration More Popular? Resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.pon.harvard.edu/daily/mediation/why-arent-mediation-and-arbitration-more-popular/

[3] Arbitration & Mediation In The Arab World: A Growing Phenomenon, Nasser Ali Khasawneh, Vicky Sfeir. Resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.mediate.com/articles/AliKhasanwehN1.cfm

[4]MEDIATION. Why is mediation increasingly popular? Resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.mediationsophilex.ca/pdf/mediation_faq1_en.pdf

[5] History of Mediation, resurss apskatīts 2014.04.02.  – pieejas veids: tīmeklis  http://www.mediationmatterssd.com/mediationmatters/history.html

[6] Michael Roberts, Why Mediation Works, resurss apskatīts 02.04.2014. – pieejas veids: tīmeklis http://www.mediate.com/articles/roberts.cfm augusts 2000.

[7] Zena D. Zumeta, J.D. Styles of Mediation: Facilitative, Evaluative and Transformative Mediation, resurss apskatīts 2014.04.02. – pieejas veids: tīmeklis http://www.imimediation.org/mediation-styles

[8] Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes protokols Nr.3, resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis  http://www.mk.gov.lv/lv/mp/vaditas-padomes/ntsp/NTSPsedes/NTSP-2008-04-30/

[9] Ministru kabineta sēdes protokols, resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://likumi.lv/doc.php?id=252662

[10] Luksa M., Mediācija civilprocesā: turpmāk arī ar tiesas ieteikumu, resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklishttp://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=252542

[11] Mediācijas likums, resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/C8D1DCB808392E71C2257AC2004FE48F?OpenDocument

[12] Mediācija – jauns strīdu risināšanas instruments, Publicēts žurnālā Saldo, 2009 jūlijā, Nr.12 (101), resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis  http://www.rmbirojs.lv/index.php/publikacijas/mediacija-jauns-stridu-risinasanas-instruments/

[13] Pankovska E., Tiesu glābiņš – mediācija, resurss apskatīts 2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/juridiskie-pakalpojumi/tiesu-glabins-mediacija-258260

[14] Focus Mediation Case Studies, resurss apskatīts  2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.focus-mediation.co.uk/case-studies/

[15] Apple, Samsung CEOs agree to mediation in U.S. patent fight, resurss apskatīts  2014.04.05. – pieejas veids: tīmeklis http://www.reuters.com/article/2014/01/09/us-apple-samsung-idUSBREA0802P20140109

 

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*