Skip to content

Efektivitāte valsts sektorā. Neiespējamā misija 1



Ja runa ir par skaidras vīzijas ieviešanu, stratēģijas izstrādi, mērķu izvirzīšanu,t.i., pareizi izvirzītiem mērķiem, efektivitātes un  produktivitātes paaugstināšanu, pirmais nāk prātā privātais sektors. Kurš, sākoties krīzei, pakļaujoties „dabas likumiem” veica dažādas darbības, lai izdzīvotu. Daudzi ir bankrotējuši un daudzi vēl bankrotēs, taču tāda ir biznesa vide. Jābūt izveicīgam, viltīgam, gudram un tālredzīgam.

Pareizi izvirzīti mērķi ir pamatā jebkurai darbībai jebkurā sfērā.

Un ne jau šādi tādi… kā, piemēram, Labklājības ministrijas  „Darbības virsmērķis: Stabilizēt personas stāvokli (t.sk. materiālo) sociālā riska situācijā, minimizēt sociālā riska iestāšanās iespēju, veicinot godīgas darba tiesiskās attiecības, veselīgus un drošus darba apstākļus, dzimumu līdztiesību, tādējādi radot iespējas ikvienam indivīdam pašam nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti konkrētā situācijā, un sekmējot nepārtrauktu visas sabiedrības labklājības pieaugumu.” (no http://www.lm.gov.lv/upload/ministrija/lmstrat_140607.pdf)

Pārsvarā gadījumu mērķiem jābūt izvirzītiem pēc SMART principiem (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reāli, laikā ierobežoti). Kāpēc šādi? Tāpēc, ka uzņēmumos, kuri uztraucās par vadības efektivitāti un efektīvi izlietotiem resursiem, svarīgs ir tieši kontroles moments. Tas brīdis, kad mēs analizējam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem? Kāds ir patreizējais stāvoklis? Kādi ir mūsu resursi, lai sasniegtu kaut ko vairāk? Vai esam sasnieguši plānoto? SMART principi uzdod skaidrus jautājumus un pieprasa skaidras konkrētas atbildes.

Vai tas ir labi privātajā biznesā? Protams! Vai tā vēlas strādāt Valsts sektors? Diemžēl, atbilde ir – nē!

Kaut vai tik “konkrēts” mērķis kas skar mūs visus – “Veselības ministrijas galvenais uzdevums 2011. gadā nepasliktināt pacientu aprūpes kvalitāti”.(http://www.vm.gov.lv/index.php?) Kādi ir šie aprūpes kritēriji? Mirstība? Dzimstība? Inficētie slimnīcā? Mirušie pa ceļam uz slimnīcu? Jūs notiekti ziniet, ka guļošiem pacientiem  ļoti ātri rodas izgulējumi. Kā jums šķiet, vai ierēdņi ir tie, kas šos pacientus regulāri pārgulda citā pozā? Tie ir sanitāri un māsiņas – principā piramīdas pamats, uz kura turās pacientu spēja saglabāt savas dzīves kvalitāti. Paši varat atbildēt uz jautājumu – kuri ir tie cilvēki, kuri tiek vispirms atlaisti no veselības iestādēm? Varbūt vēl konkrētāks mērķis par iepriekšējo varētu būt – „Lai nenomirst visi!” Kur ir mūsu patreizējā stāvokļa raksturojošie cipari? Kādiem tiem ir jābūt nākamā gada beigās? Konkrēti jautājumi, uz kuriem grūti atrast konkrētas atbildes, jo neviens jau nemīl ciparus, īpaši tad, ja ar to dinamiku var analizēt darbības efektivitāti.

Protams, ka valsts pārvaldes produktivitāte ir sarežģīti mērāma. Tie nav apkalpotie klienti vai izceptie maizes kukuļi stundā. Valsts pārvaldē ir runa par iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, par optimālu pakalpojuma sniegšanu, galu galā par cilvēku uzticības pakāpi Valsts institūcijām. Lai kaut ko uzlabotu šajā sfērā, pārmaiņām jāsākas nevis, izejot no personāliju vēlmēm noturēt savu darbu un atalgojumu, bet gan no veicamajām darba funkcijām. Tās ir fundamentālas pārmaiņas, kuras Latvija pārvalde nevēlas ieviest.



Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*