Skip to content

Darba ņēmēju radītie zaudējumi



Trīs kompānijās notiekošie procesi – krāpšana, zagšana un korupcija, kuru dēļ tiek zaudētas milzīgas naudas summas. Slidena tēma, par kuru darba devējs vēlētos būt pārliecināts, ka šīs parādības attiecas tikai uz mistiskām / bezpersoniskām iestādēm un citiem uzņēmumiem.

Diemžēl, realitātē neētiska rīcība var būt sastopama visās sfērās, kur parādās naudas līdzekļi, preces vai jebkādi brīvi pieejami līdzekļi.

Jomas, kuras valsts sektorā ir vissliktāk aizsargātas no kurupcijas ir: muita, nodokļu iekasēšana, valsts pasūtījums, zemes un īpašuma pārdale (privatizācija), valsts uzraudzības institūcijas, amatpersonu iecelšana, pašvaldību lēmēj- un izpildinstitūcijas. Privātajā sektorā – neviena joma nav izceļama. Vēl vairāk – šie sektori – sabiedriskais un valsts – darbojas saskaņoti, t.i., “roka roku mazgā”.

Korupcija darba vietā rodās, ja tai ir laba augsne – jau ir korupcijas iedīgļi, mazas algas un nenoteiktība. Nenoteiktība gan par to, cik pastāvīga ir darba vieta, nenoteiktība procesus reglamentējošos dokumentos (vai tādu neesamība).
Tipisku profilu izveidot darbiniekam, kurš krāpjas nav viegli, jo šie darbinieki nav nemaz tik tipiski. Daudzos gadījumos tie ir cilvēki, no kuriem tas tiek vismazāk gaidīts, piemēram, darbinieks ar ilgu darba stāžu vai cilvēks, kuru citi darbinieki ļoti ciena. Dažkārt tie ir darbinieki, kuri nekad neslimo vai nevēlas ņemt atvaļinājumu. Diemžēl dažkārt šos cilvēkus vada nevis augstā lojalitāte, bet gan cita motivācija.

Pastāv korelācija starp darbinieka pozīciju kompānijā un viņa nodarītajiem zaudējumiem. Jebkāda līmeņa vadītāji rada 3,5 reizes lielākus zaudējumus negodīgas rīcības dēļ nekā “parastie” jeb “ierindas” darbinieki. Tas ir izskaidrojams ar to, ka šo vadītājiem ir lielāka pieeja kompānijas resursiem, viņiem ir lielāka pieeja to kontrolei. Kā arī – krāpšanas gadījumi ir trīs reizes biežāk sastopami vīriešu vidū nekā starp sievietēm.

Ir viegli saprast, kāpēc darbinieki šādi – negodīgi – rīkojas. Atbilde ir vienkārša – tas var būt viss un jebkas.  Tomēr, lai kādus iemeslus darbinieki minētu, esot pieķerti, vēlēšanās iegūt naudu ātri un viegli prevalē pār vajadzību nodrošināt sev vai ģimenei, piemēram, ēdienu uz galda. Ļoti bieži zagšana ir iemesls, lai apmierinātu savas destruktīvās vajadzības – alkoholismu vai kādu citu vēlmi apreibināties.

Zagšanu darba vietās var salīdzināt ar cepumu zagšanu no cepumu kārbas. Jūs nozogat vienu kamēr mamma ir aizgriezusies, kad viņa ir pagriezusies pret jums, viņa nav pamanījusi, ka trūkst viena cepuma. Un jūs neesat pieķerti. Tad jūs ejat atpakaļ un mēģiniet vēlreiz, pēc tam atkal un atkal. Zagšana darba vietā darbojas ļoti līdzīgā veidā. Gandrīz nekad tā nav vienreizēja situācija. Šis process pirms atklāšanas var vilkties gadiem ilgi.

Tomēr ir dažas neparastas parādības, kuras novērojot darba vietā iespējams iegūt kādu pavedienu:

– neaizslēgtas izejas;
– neatbilstības skaidras naudas darījumos;
– trūkst preces vai kādu piederumu;
– automašīnas tiek novietotas tuvu ēkas izejām.

Aizdomīga darbinieku uzvedība:- neizskaidrojami cieša draudzība vai labvēlība pret kādu piegādātāju vai pārdevēju;- neparasti darba laiki;

– slikts darba sniegums;

– nepamatotas sūdzības par darba vidi, vadītājiem;

– nemitīgi meklē attaisnojumus, kad tiek apspriesti darba rezultāti;

– dzīvesveids neatbilst ienākumiem

ASV uzkrātie statistikas dati (2004.):
18 mēneši vidēji paiet pirms tiek atklāta kāda krāpšanas shēma;
75 % krāpšanu organizē un veic vīrieši
85 % krāpšanu veic pašas kompānijas algoti darbinieki;
55 % krāpšanu organizētāji ir vadītāji (pieaugums par 22% pēdējo gadu laikā);
30 % biznesu bankrotē dēļ darbinieku zagšanas;

27 % darbinieku labprāt ziņo par krāpšanu ārējiem kompānijas dienestiem;
20 % darbinieku labprāt anonīmi ziņo par notiekošajām krāpšanām

44 % darbinieku saka, ka darba devējs var darīt vairāk, lai nepieļautu negodīgas rīcības;

60 % kompāniju ir darbinieki, kuri ir apmācīti tikt galā ar krāpšanām  un citām neētiskām rīcībām. 2000.gadā tie bija 30%

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*