Skip to content

Sasniegumu motivācija



Laikam ejot, biheiviorālie zinātnieki ir ievērojuši, ka  dažiem cilvēkiem ir interese kaut ko sanasiegt, kamēr citiem šīs intereses trūkst. Šis fenomens izraisas daudzas diskusijas un debates. Zinātnieki novēroja, ka cilvēki, kuriem ir augstāks motivācijas līmenis, izpauž noteiktas rakstura īpašības. Sasniegumu motivācija ir tendence mēģināt kaut ko darīt panākumu labā un izvēlas uz mērķi tendētas aktivitātes.

Četras vispopulārākās motivācijas teorijas ir:

  1. Vienīgā motīva pieeja. Daži teorētiķi spriež, ka pastāv viens dominējošs motivācijas veids. Šāds piemērs ir Freida izvirzītais viedoklis par libido kā seksuālās enerģijas galveno formu, kas ir visu cilvēka centienu pamatā. Viņš uzskatīja, ka libido jeb dzimumdziņa iracionāli un istinktīvi ietekmē gan apzinātus, gan neapzinātus procesus.
  2. Divejādības pieeja. Gan zinātnieki, gan rakstnieki ir izmantojuši divejādības jēdzienu motivācijā. Viņi uzskata, ka enerģiju un ievirzi mums dod divu pretēju spēku mijiedarbība – vīrišķais un sievišķais, labais un ļaunais, „iņ” un „jaņ” austrumu filozofijā.
  3. Daudzmotīvu pieeja. Citi apgalvo, ka pastāv daudzi un dažādi motīvi. Ir piedāvāts viens no pazīstamākajiem sarakstiem, tajā iekļautas daudzas sociālās vajadzības, to vidū arī vajadzība pēc varas, vajadzība spēlēties, vajadzība būt piederīgam un vajadzība pēc sasniegumiem – motīvs, kurš īpaši svarīgs sabiedrībai. Pastāv daudzi motīvi un reizēm tie visi vienlaikus aktīvi virza uzvedību.
  4. Hierarhiskā pieeja. Cits skatījums ir motīvu grupēšana pēc hierarhijas principa kā to darīja Maslovs. Maslova hierarhija ietver 5 galvenos līmeņus. Pamatdaļā atrodas tie, kuri vispirms pieprasa apmierinājumu, un tās ir fiziskās vajadzības – vajadzība pēc ēdiena un drošības. Kad šīs vajadzības ir apmierinātas, spēkā stājas sociālās vajadzības. Kad tās ir pietiekami apmierinātas, veidojas intelektuālās vajadzības, kurām seko estētiskās vajadzības. Visaugstākais līmenis ir pašaktualizācija, kurā cilvēka uzvedība pauž vajadzību pilnībā būt tam, kas viņš vēlas būt. Pašaktualizācijas virzītu cilvēku motivē vajadzība būt atklātam, nevis piesardzīgam, mīlēt citus un sevi, nepadoties agresivitātei vai manipulācijām, darboties tādos veidos, kas sabiedrībai ir ētiski un morāli pieņemami, paust neatkarību un radošas spējas, būt zinātkāram un atraisītam mijiedarbībā ar vidi.

Izziņa ietekmē motivāciju. Viens no zinātnieku pētītajiem kognitīvo mainīgo lielumu kopumiem ir sabiedrībai un atsevišķiem tās locekļiem ir nozīmīgāks nekā citiem – tas, kurš ir saistīts ar sasniegumu motivāciju, ar motivāciju gūt sekmes, kaut ko labi prast. Sasniegumu motivāciju var uzlūkot divejādi:

  1. autonomi, kad salīdzinām savu tagadējo izpildījumu ar iepriekšējo, salīdzinājumam izmantojot savu „iekšējo standartu”;
  2. sociāli – kad mēs salīdzinām savējo un citu cilvēku izpildījumu.

Sasniegumu motivācijas izkopšana un uzturēšana darbiniekos ir būtiski nozīmīga. Tā dod enerģiju, virza un uztur darba procesus un tādejādi nosaka ražīguma līmeni. Pastāv pat acīmredzama sakarība starp sasniegumu motivācijas līmeni katrā paaudzē un sabiedrības produktivitāti. Liecības rāda, ka sasniegumu motivācija var veicināt ekonomisko un tehnoloģisko progresu.

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*