Skip to content

Uzdot darbu vai skatīties pulkstenī – tāds ir jautājums.



Kāpēc vidējam normālajam darbiniekam uz darbu jābrauc no rīta?

Viena no atbildēm varētu būt, ka mūsu priekšniekiem ir vieglāk kontrolēt, kad mēs sākam un beidzam darbu nevis, ko esam izdarījuši.

Nav runa par tām nodarbošanās sfērām, kuras ir atkarīgas no stingriem grafika rāmjiem. Ir darba stundas (fixed hours), kuras būs un kuras darba devējam būs jāapmaksā pat tad, ja laika periodā veikalā neienāks neviens pircējs, uzņēmumam netiks veikts neviens pasūtījums. Neskatoties uz to, ka šajos gadījumos nauda biznesā „neienāk”, kādam taču jābūt aiz letes un sekretārei jābūt pie telefona.

Tomēr – kas notiek ar pārējiem, kuri ir, piemēram, jebkāda līmeņa vadītāji? Kāpēc uz visiem iespējamajiem Rīgas tiltiem tiek taisīti sastrēgumi? Ak, jā! Mums taču darbā jābūt no 8:00 vai 9:00. Tādi jautājumi kā  CIKOS MĒS SĀKAM STRĀDĀT? un KO MĒS IZDARĀM? paliek otrajā plānā, jo, diemžēl, daļā organizāciju sliktākais darbinieks ir tas, kurš ierodas pēdējais.

Varbūt pārstāsim pārbaudīt darbā ierašanās laiku un sāksim pārskatīt darba satura organizāciju?

Mums paveicies, ka krīzes laiks ir licis pārskatīt organizāciju efektivitātes rādītājus un sākt domāt par produktivitātes jēdzienu.

Ideju par to, ka enerģija pārtop no viena veida otrā un tā ir tieši tik cik ir, var attiecināt arī uz uzņēmējdarbību. Naudas ir tik cik tās ir. Ja no kāda tā tiek atņemta, kādam tās kļūst vairāk. Ja jūsu uzņēmums neko nerada, tam nekas nepienākas. Kaut kas ir jādod, lai kaut ko saņemtu pretī. Vārdu savienojumos „kaut kas”, „kaut ko” katrs var ielikt savus jēdzienus. Domāju, ka ideja ir skaidra.

Bet stāsts šoreiz ir par kaut ko citu! P    ar mūsu laiku! Kas var būt dārgāks par šo? Lai laiks darbā netiktu vienkārši pavadīts, bet darbinieka darbā pavadītais laiks „nestu” organizācijai naudu. Darbiniekam organizācijai ir „jānes” nauda, jo katrs strādājošais saskaņā ar Darba likumu par savu darbu saņem samaksu. Laiks/nauda pret naudu/algu. Vienkārši!

Taču, lai viss notiktu tik vienkārši kā iepriekš aprakstīts, darbs ir jāiedod. Un tas nevar skanēt tā: „Pelni uzņēmumam naudu!”, „Nodrošini peļņu!”, tam jābūt konkrētam, piemēram, piezvani šodien 10 klientiem, sagatavo 5 atskaites, iesniedz plānu līdz plkst.16.

Darba uzdošanas process sākas jau darbinieka pieņemšanas pārrunās, kad mēs pārliecināmies, vai darbiniekam piemīt attiecīgas prasmes, zināšanas un iemaņas, lai veiktu darba pienākumus. Ja organizācijā pastāv apmācības iespējas, jāpārliecinās, vai spēsim darbinieku apmācīt. Nākamais solis ir darba līgums un amata apraksts. Lai arī darba ņēmēji ir zaudējuši lielu daļu savu ambīciju, arī krīzes laikā ir jāievēro ētikas un organizācijas nodarbinātības politikas. Atcerieties, ka krīze nav mūžīga, un labs darba devējs ir godīgs darba devējs. Darba pienākumi un papildus darba pienākumi ir lietas ar dažādu atalgojumu.

Katram darbiniekam ir jāzin tādas elementāras lietas, kas ir uzņēmums, kādi ir tā mērķi, misija, uzdevumi. Katram darbiniekam ir jābūt mērķiem, kuri viņam ir jāsasniedz, un kuri tiek vērtēti reizi pusgadā. Diemžēl reize gadā ir par retu. Ir jābūt ikdienas darba uzdevumiem, kuri tiek uzdoti katru dienu vai reizi nedēļā vai reizi mēnesī. Taču nepietiek ar darba došanu, tā izpildi nepieciešams  kontrolēt, pārbaudīt,  jāsniedz atgriezeniskā saite.

Kad darbiniekam tiek uzdots darba uzdevums, ievērojot pavisam vienkāršu sistēmu, ir iespējams:

  • Produktivitātes pieaugums
  • Darbinieka prasmju uzlabošanās
  • Darbinieka apmierinātības ar darbu uzlabošanās
  • Organizācijas peļņas pieaugums ilgtermiņā

Rezultāti būs satriecoši, ja rīkosieties sekojoši:

  1. Izvēlieties darbinieku, kuram deleģēsiet. Pieredzējušu attiecīgajā jomā izvēlēties, ja tas ir svarīgs, steidzams darbs. Mazāk pieredzējušu, ja jums būs iespējams veltīt papildus laiku apmācīšanai, kontrolei, pārbaudīšanai, kļūdu labošanai, atgriezeniskās saites sniegšanai.
  2. Nosakiet saprātīgu laika ierobežojumu un vēlamo rezultātu.
  3. Kontrolējiet izpildes procesu. Iespējama efektivitātes paaugstināšana, ja palīdzam ieraudzīt, kā lietas iespējams izdarīt ātrāk, saglabājot kvalitatīvu rezultātu.
  4. Pārbaudiet gala rezultātu. Dariet to vienmēr. Pārbaudot, jums ir iespēja izvairīties no brāķa, iespēja uzlabot sniegumu
  5. Sniedziet atgriezenisko saiti. Tai ir jābūt objektīvai, balstoties tikai uz šo konkrēto uzdevumu, procesu, rezultātu. Pārrunu procesā iespējams noteikt darbinieka progresu, iespējams, ka šoreiz uzdevums tika paveikts lēnāk, ātrāk, patērējot vairāk vai mazāk resursu. Var pārrunāt, kas kavēja vai uzlaboja darba izpildi.

Protams, ka šīs pārrunas vieglāk ir aprakstīt, taču, ja ikdienā pielietosiet aizvien biežāk, tas šķitīs aizvien vienkāršāk, un jūs pat nepamanīsiet, ka tas ir instruments ko izmantojat ikdienā.

Un jūs pat nepamanīsiet, ka darba uzdevumu izpilde, jūsu organizētība un fokusēšanās uz konkrētiem mērķiem būs tā, kas noteiks darbinieku darba laiku un kvalitāti.

Veiksmi darbos un brauciet uzmanīgi!

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*