Skip to content

Emocionālā inteliģence



Cik lomu mēs katru dienu pildam? Draudzene, pircēja, darbiniece, vadītāja, padotā, kājāmgājēja, studente utt. u.t.jpr. Tam nav nekāda sakara ar personības dalīšanos.

Vienkārši – katrā situācijā no mums tiek prasītas dažādas atbildes reakcijas, dažāda mūsu rīcība, attieksme. Sociālās lomas (lomas, ko pildam sabiedrībā) apgūstam jau no dzimšanas. Kaut kur dzirdēju joku, ka, mazs bērns nokrītot, skatās uz saviem vecākiem, cik ļoti viņš ir sasities. Apkārtējās pasaules reakcija uz to, ko mēs darām, ko domājam, ir bijis un turpina būt visskarbākais skolotājs, neskatoties uz to, cik mums ir bijis gadu – 10, 30 vai 70.

Kā reaģē bērni barā nostājoties pret kādu no saviem vienaudžiem, kas izstumtā kārtā ir nonācis visdrīzāk kādu nelaimīgu faktu sakritības rezultātā? Apsmej, kad „izstumtais” raud. Ko dara vecāki, kad viņu mīļais bērniņš raud – žēlo, runā, uzklausa.

Darbība viena, taču apkārtējo reakcija tik dažāda. Dažādas ir lomas, kuras bērnam pašam neapzinoties ir jāpilda, un dažādas ir emocijas, kuras jāpauž, izejot no sabiedrības, kurā viņš atrodas. Bet to jau mēs visi vairāk vai mazāk iemācāmies laika gaitā 🙂

Bet, kas notiek, ja dzīves skolā nepaveicas ar audzinātājiem un/vai skolotājiem. Rodas dažādas anekdotes (labākajā gadījumā) par ar dzīvi mūždien neapmierinātiem kolēģiem, vadītājiem. Diemžēl sliktākie gadījumi ir daudz biežāki – kad darba vieta kļūst nepanesama tikai un vienīgi tāpēc, ka indivīdam ir jāpacieš kāda cita indivīda emocionālo ekspresiju dēļ. Vai esat dzirdējuši par psihosomatiku?

Pītera Selavija izpratnē emocionālo inteliģenci raksturo:

• Emociju apzināšanās (personisko un citu cilvēku);
• Emociju kontrole (personisko un citu cilvēku);
• Pašmotivācija;
• Empātija (līdzpārdzīvojums, prasme uztvert tikko jaušamus emocionālus signālus, prasme iejusties otra cilvēka situācijā);
• Komunikācijas prasme;
• Prasme izkopt citu cilvēku emocijas [Salowey, P., Mayers, J., D. Emotional Intelligence. In: Imagination, Cognition and Personality, No 9, 1990.]

Līdzīgi EI traktē arī amerikāņu emocionālās inteliģences pētniecības autoritāte Daniels Goulmens. Interesanta ir viņa doma, ka viena no EI raksturotajām kompetencēm ir adaptācijas kompetence: spēja būt elastīgam, prasme pielāgoties situācijai, partneriem [Goulmens, D. Tava emocionālā inteliģence. Rīga: Jumava, 2001.].

Organizācijas kultūras kontekstā to var traktēt kā darbinieka socializāciju veicinošas vides nepieciešamību, lai nodrošinātu veiksmīgu socializāciju un integrāciju.

Cilvēka individuālo “emocionālo muskulatūru” veido aptuveni 94 000 emociju, to variāciju vai kombināciju. Kur lai to visus tos tūkstošus liek? Kāpēc man tās visas ir jānoslāpē 8 un pat vairāk stundu no vietas (darbā)???
Nomierināšu, atgādinot, ka pavisam izdala 9 galvenās emocijas: prieks, interese – satraukums, izbrīns, bailes, dusmas, riebums, nicinājums, bēdas, kauns.

Emociju apzināšanās būtībā ir sevis apzināšanās. Kāpēc man ir NENORMĀLI LIELA vēlēšanās pateikt savam darbiniekam, ka viņš ir totāls idiots? Tāpēc, ka es esmu ārsts un spēju uzstādīt diagnozi vai tāpēc, ka jūtos bezspēcīga, jo nespēju savu laiku saplānot tā, lai kopā ar darbinieku vēlreiz izrunāt prasības, kurām jābūt izpildītām no viņa puses? Dusmas vai bezspēcība? Iekšējie vai ārējie faktori?

Emociju kontrole… Vai jūs zinājāt, ka, apmēram, 0,5 un mazāk procentiem cilvēku, ar kuriem Jūs kontaktējaties darbā neinteresē, kā Jūs jūtaties? Neapgrūtiniet viņus, atzīstiet, ka pats esat tieši tāds pats egoists.
Pašmotivācija – kas man palīdz sasniegt mērķus? Kā es lieku savam motoram darboties? Kas ir manī, kad apkārtējie resursi ir izsmelti?

Prasme izkopt citu cilvēku emocijas. Lai to spētu izdarīt jums ir jābūt spēcīgai personībai, līderim tā cilvēka acīs. Ņemiet vērā, ka šādi jūs varat citiem izkopt arī negatīvās emocijas…

Emocionāli inteliģenti darbinieki un vadītāji daudz efektīvāk ievieš dažādas pārmaiņas, viņu viedokļi ir objektīvāki, profesionālāki, viņiem ir vieglāk strādāt komandās, viņi daudz precīzāk fokusējas tieši uz problēmu nevis apstākļiem, kas problēmu izraisījuši vai sekām, kuras radīsies no tās.

Ir divi galvenie vedi kā organizācijai paaugstināt tās emocionālo inteliģenci:
1. pieņemt darbiniekus, kuri ir emocionāli inteliģenti (jābūt metodikai kā to noteikt);
2. attīstīt savos darbiniekos emocionālo inteliģenci.

Abas šīs iespējas ir vienlīdz interesantas, bet par to kādu citu reizi!

P.S. Laimīgu Jauno gadu! 🙂

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*