Skip to content

Lean menedžments



Tikko kā mans diplomdarbs ir ieguvis materiālas aprises un gaida recenzenta vērtējumu, taču es esmu ieguvusi informāciju, ar kuras palīdzību, darbs būtu bijis citādāks, ar citādāku ievirzi un katrā ziņā ar milzīgu aktualitātes garšu, ja tā to vispār var nosaukt.

Pilnīgi netīšām, iegādājos žurnāla “Biznesa Psiholoģija” jaunāko numuru, kura tēma ir krīzes menedžments. Protams, ka viens no jājamzirdziņiem – darba produktivitātes pieaugums. Un konkrētāk – pavisam īsa informācija par Lean menedžmentu. Meklējot internetā informāciju, nokļuvu līdz Kaizen pieejai, kas, protams, krustojās arī ar 6 Sigma. Traks var palikt.

Lean dēvē par produktivitātes atslēgu. Lean ražošana, kas vairāk pazīstama vienkārši kā “Lean”, ir racionālas ražošanas prakse, kas nozīmē – jebkādu darbību, kas nav saistītas ar vērtības radīšanu gala produktam vai gala pircējam, likvidēšanu. Tas nozīmē – radīt vairāk vērtību ar mazāku darbu. Tas gan nav nekas jauns, jo visa darba produktivitātes teorija balstās uz šo atziņu – strādāt mazāk, bet gudrāk.

zim

Lean ražošana ir vispārīgs process, kurš ir pārņemts no Toyota Ražošanas Sistēmas (Toyota Production System (TPS)), tādēļ iespējams arī sinonīms šim terminam – Toijotisms (Toyotism). Taču pats termins „Lean” ir identificēts tikai 1990. gadā. Tas ir kļuvis slavens, jo fokusējas uz zudumu samazināšanu, palielinot pircējiem produkta vērtību. Lean ražošana ir variācija par efektivitātes tēmu, un mūsdienās pie šīs tēmas atgriežas atkal un atkal, jo pieaug tās nozīme – kā palielināt  dzīves efektivitāti, samazināt zudumus, un lietojot empīriskas metodes, izlemt, kam ir lielākā nozīme. Taču Lean process ir jāskata lielākās kopsakarībās, piemēram, tautas gudrībā, kas skar saimnieciskumu, laiku un attīstību.

Latvijā Lean menedžmenta pielietošanas priekšrocības ir maz zināmas, neskatoties uz to, ka Lean biznesa filozofija pēdējo 10-15 gadu laikā ir vadošā produktivitātes veicināšanas pieeja Rietumu biznesa pasaulē. Patiesas produktivitātes atslēga 21. gadsimtā ir nevis tikai modernākās tehnoloģijas, bet gan arī motivēti, iniciatīvas pilni darbinieki, kas gūst gandarījumu no darba. Gandarījums parasti rodas tad, kad darbiniekiem izdodas pēc iespējas ātrāk paveikt iecerēto. Tas ir iespējams tad, ja uzņēmumā nepārtraukti tiek pilnveidoti un vienkāršoti biznesa procesi, kas ļauj darāmo paveikt ātri un bez kavēšanās. Izcili, bet tajā pašā vienkārši darba procesi ir Lean biznesa filozofijas pamatprincips.

Ieguvumi biznesam pēc Lean ieviešanas:

  • uzņēmumā ir iespējams samazināt produktu plūsmas caurplūdes laiku un defektus – par 90%,
  • noliktavas krājumus samazināt par 75%,
  • nepieciešamo telpu apjomu un produktu pašizmaksu – par 50%,
  • palielināt esošo tirgus daļu un apgūt jaunas tirgus nišas, iegūt produktivitātes pieaugumu par 30 – 50%
  • darbinieku lojalitātes, radošuma, darba ražīguma, emocionālās noskaņas uzlabošanās u.c.

To un daudzas citas peļņu palielinošas aktivitātes uzņēmumā ir iespējams paveikt ar nelielu kapitālieguldījumu palīdzību – ir nepieciešams tikai paskatīties uz biznesa procesiem no netradicionālāka skatījuma.

Toyotas metodes galvenā mācība un noslēpums ir – tā savieno indivīdus un partnerus savā starpā tā, ka tie strādā kopā vienam mērķim, kas ir pretstatā biežajai parādībai lielā daļā kompāniju, kuras veido indivīdi, kuri ir neorganizēti, nezin, kas ir viņa kolēģi, kādas ir to funkcijas, nav saprotams, kas ir kompānijas gala produkta pircējs, kādas ir vērtības, ko rada kompānija.

Bieži vien šādas jaunas koncepcijas tiek uztvertas kā jaunas kaut kā iegribas. Tāpat uz Lean menedžmentu skatās kā kārtējo vēja brāzmu, kas liek mainīt kursu no pieņemtajām tradīcijām, un drīz jau atkal kurss būs jāmaina, jo nāks jauna koncepcija un tā mēs lēkāsim no vienas metodes uz citu. Taču neviena kompānija, organizācija, iestāde – sauciet kā vēlaties – nevar attīstīties ilgtermiņā, ja tai nav savas sistēmas un vīzijas, kā attīstīties. Protams, nekas nav absolūts, tāpēc šīs sistēmas nepieciešams ik pa laikam pārskatīt un attīstīt, bet kodols, kas izsaka organizācijas vērtības paliek.

Grūtākais un izaicinošākais kompānijām, kurs vēlas mācīties no Toyota, ir panākts, lai katram darbiniekam būtu “kompānijas DNS” un notiktu nepārtraukts attīstības process.

Protams, ka būtu interesanti, kā vidējais Latvijas darbinieks uztvertu šādu kursa maiņu – no kafijas paužu biežuma samazināšanas uz apmierinātāka klienta iegūšanu. Atcerieties, ka tā vietā, lai gaustos, jādomā, kā lietas darīt citādāk. Vairs jau nav kur sprukt un izdzīvos tie, kas mainīsies!

Lai mums veicas! 🙂

No resursiem:

Wikipedia.org

Biznesa Psiholoģija nr.16

Wayne, F. C. Managing Human Resources: Productivity, Quality of Worklife, Profits 4th edition. McGrow – Hill

The Toyota Way: 14 Management Principles from the World’s Greatest Manufacturer by Jeffrey K. Liker McGraw-Hill

One Comment

  1. Solvita wrote:

    Paldies par rakstu, labs ieskats īsumā nezinātājiem 🙂

    Tuesday, October 20, 2009 at 1:57 pm | Permalink

Post a Comment

Your email is never published nor shared. Required fields are marked *
*
*

Blue Captcha Image
Refresh

*